X


Feini!
(www.feini.lv)
Innka : Kā būt
Ir tā it kā esi tu atnācis,
Bet tikai nesaproti kur,
Mēs savu dzīvi dzīvojam,
Un paši nesaprotam kā,
Mēs pārāk viegli tērējam
To laimi, ko mums noliek Dievs.
Mēs sapņus tikai sapņot mākam,
Bet dzīvi skarbu padarām.
Mēs nemākam vairs mīlēt sevi,
Un arī citus nemīlam.
Ar galvu celtu mākoņos,
Mēs viņus dubļos ieminam.
Kaut dvēselē ar skaļi kliedzam,
To neizrādām pasaulei.
Ir jācīnās ar zobiem un ar nagiem,
Lai savu vietu iegūtu.
Jo žēlastības nebūs it nevienam,
Kas vājš un neiederīgs būs.
Un daudzus pārņem vienaldzība,
Jo neredz jēgu tie nekur.
Kā roboti tie staigā apkārt,
Un savus dienas darbus veic.
Vai tiešām tā? Bet kur ir sapņi?
Kur cerība un mīlestība?
Vai kādreiz atnāks lielais brīnums,
Kas atvērs acis visiem mums?
Varbūt vēl mazliet jāpagaida?
Bet varbūt vajag pretim iet?
Un kaut kur pusceļā tad saprast,
Ka mūsos pašos brīnums mīt.
Un vajag visiem kaut ko skaistu gribēt,
Tad skaistais uzziedēs pār mums.
Un vajag domāt, darīt labu,
Tad labais ļauno uzvarēs.
Un vajag mīlēt vienam otru,
Jo tikai mīlestība glābj.
Tas ir tik vienkārši un tomēr grūti,
Jo cilvēks tikai cilvēks ir.
(25.04.2005)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu