 (www.feini.lv) |
| Šapsis : Pēdējā vēstule no viņas |
| Šonakt zvaigznes spīd tikpat spoži, Arī tā spožākā bija tur, Kur tā laistās tik koši. Tātad viss ir pa vecam, Ja nu vienīgi tu smaidīji, Manās acīs to siltumu redzam, To siltumu, par to, ka tu tāds esi. Es neapsēdos un viss bija labi, Es smaidīju par to, ka tu tāds jauks un mīļš man esi, Un par to, ka zvaigzne un mēness vienmēr laistās abi. No vienas puses – prātā domu tik daudz, Bet tai pašā laikā tur nav nevienas. Es nezinu ko un kā man tev teikt, sirds kauc. Esmu apmulsusi...varbūt...es nezinu, tas nenotiek ik dienas. Tev nav jāprasa man piedošana par to, Tomēr man bail, ka es būšu kaut ko sabojājusi. Piedod, ka es tāda esmu un piedod man to, Ka tavus kvēlākos sapņus laikam būšu sabradājusi. Bet es noteikti palūgšos, Lai visi tavi pārējie kvēlākie sapņi īstenojas, Tiem jādara tevi laimīgu, jo tu tik tiešām esi pelnījis, Lai laime pret tevi neskopojas. Un man gribas tev teikt paldies, Gan pats iedomāsies par ko, PALDIES!! |
| (22.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |