Ū-ū-ū, man sagadās gūt kautrību,
Ai-ai-ai, par sodu manai mainībai.
Kā-tad-tā, vai tiešām tāda būtība?
Ne-zin-vai, bet var būt tomēr sūtība.
Jā-jā-jā, man kaut kur arī patīk tā -
Tā-tā-tā, kad iespējams būt savādāk.
Sā-pī-gāk? Jā, arī tas man prātā nāk,
Kār-tī-gāk par šitām lietām jādomā.
Kaut-rī-ba, tā rodas tad, kad īpaša
Pa-ti-ka, kas nevēlas būt uztiepta;
Pār-gā-ja šī mazā mazā kautrība
Vī-zi-jā, kas iespējams tik sapņota.
Kautrība ir īpatnēja prāta aizsargreakcija, kas ir pretrunā ar savu mērķi un traucē panākt vēlamo. Neļauj izmantot visus savus resursus.
12.06.2002 |