 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Nenovīdība |
| Ieskatos tev acīs, smagi, Esi tāds kā visi citi; Tu no rītiem mosties tukši, Ņem uz ielas kaujas cirvi. Tu no rītiem zobus tīri Pucē tā kā bietes rīvē Domā, dvēseli tā tīri? Tā tev vieglāk, tā tu dzīvei. Izejot no mājas ārdies, Neciet tantuku, kas sēdies Trolejbusā piebāztajā, Kurš ar ved nu ne jau mājā. Redzi divi malā skūpstās Tevi nervē, ko vēl grūstās, Tev ir neprotamas jūtas, Pats jau gribi, neatzītas. Ienākot pa durvīm darbā, Gribas vemt tev ne pa jokam, Apkārt tevi visi traumē, Neieredzi, nav tev gaumē. Vakarā, kad atnāc mājās No tā darba, kurš tev krājās, Sakasies ar savu sievu, Tukši tukši saņem miegu, Ja par miegu to var saukt. Acīs, labi tev, ja tukšums, Eju prom, jo tas var skārt; Parasti tev acīs aukstums Saldē mani, ai kā sāp. Sirdī neļauj dabai notikt, Nemācies tu citus celt, Tālāk skaudība var pārņemt Lūk uz tiem, kas tevi ceļ. 10.06.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |