 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pieslīpēs |
| Šī ir atsauksme uz tiko notikušo negadījumu, kad cilvēks vēlējās pārdot savu māju un krāpšanas rezultātā zaudēja naudu. Kāds gribēja nopelnīt. Bet neviens nebija paredzējis, ka viss beigsies ar asinīm. Ar pašnāvību un linčošanu reizē. Tā var notikt, ja it šķietami nav ko zaudēt. Katram no mums var pienākt mirklis, kad neizturam. Lai tā nenotiek. Ko no tā var mācīties? Krāpt un krāpt un vēlreiz krāpt Ņēmās viņi naudu grābt, Atkal sola kādam dot, Vēlāk aizmirsa par ko. Tie uz goda vārda stāv, Citiem der tas, tad jau tā, Daži notic, gan jau būs, Nejau visiem sirds kā jums… Nav no bērna kājas dots Dažiem tas kā izdzīvot; Naivi tic, ko meli jož, Atklātību nemanot. Naudu sasolīja, dos, Tikai pagaidi, gan būs. Cilvēks, visu paraksta, Un no sapņa atmiņa. Bija doma dzīvi sākt, Māju prom un nauda klāt, Nav ne naudas, mājas nav, Plāni paput, dzīvei čau. Izmisis un salūzis, Viņš jau redz, ka pamiris, Nauda rokās nelietim, Māja prom no saimniekiem. Skumji atceras par to, Kā bij dzīvi sasapņot, Šauj ar lodi izmistot Neliešus un sevi nost. Bet ar to jau nepietiek, Apstātos lai tie, kam liek, Tie tik atkal padomās, Stratēģiju slīpinās. Bet ja…? 14.05.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |