 (www.feini.lv) |
| Mīļā neliete : Vilinošais mirdzums |
| Aukstas pārslas no debesīm krīt, Virs mums kā smiedams Apaļš mēness mirdz. -vai mācēsiet dzīvot? Tas vaicā. -vai ziniet, kā jūtas sargāt? -vai protat viens otram būt blakus, Kā nakts līdzās ir pasaulei? Tā tepat ir, kaut arī diena, Ik katrs zin, ka nakts būs klāt, Tā nepievils un vienmēr būs, Mācieties no nakts! -vai vēlaties krītošu zvaigzni? Tās burvību iemantot sev? Spilgtu, brīnumainu sapni, Tik skaistu, neaizmirstamu. Bet tā vien mirkli būs jums dota, Lai pēc tam tā nebūtībā zustu. Vai tiešām vēlaties sev to? Mēs esam tumšā naktī, Kur nevar izprast – kā gan būt? Kā uzticamai naktij dzīvot, Jeb krītošajām zvaigznēm būt. Nu atkal redzam mēs Kā šķelmis mēness smej Un nevar izprast vai tik velti nejauc prātu tā vilinošais mirdzums cilvēcei. |
| (14.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |