 (www.feini.lv) |
| Mīļā neliete : Vēl ne |
| Neatdod mani skarbajai pasaulei, Spārnus tā aplauzīs man, Pasargā mirkli vēl – lūdzu, Lai tavi vārdi lidojot san. Pažēlo mani un nemet Tai plaisā, kas zemi uz pusēm šeit šķir, Es beigas pie kājām sev redzu, Tās smejas, es zinu – tā ir! Es paveros saulē, tā tālu, Bet spoža un acīs man dzeļ, Saulstaru spēku man vajag, Bet nezinu kur lai to smeļ. Es mēģinu peldēt pa straumei, Smaga nožēla mani vien sedz, Vajag, lai remdē kāds sāpes, Un blakus man uguni dedz. Kliedz izmisums tumšajā klajā, Tas tevi nu atpakaļ sauc, Ilgas pēc gaismas dziļā vilnī Manu elpu ar ūdeni jauc. |
| (14.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |