 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Bez patības |
| Man draudzene uguns un draugs man kā ūdens, Es laimīgs par to, ka tie mani vēl tur - Un viens mani silda, bet otrs kā veldzē - Tā saprotu, cilvēki ir šur un tur. Ir divi man tādi un abi tik dārgi, Un abi tik dažādi - kopā nekādi. Bet tas jau nekas, priekš tam man ir acis, Lai mirdzētu priekā un sirds dotu jūtas. Kad kopā tik jautri, tu apzinies to, ka Nekur nebūs šauri, var visur kā jokā; Skrien domas ti muļķīgas, tas ir O.K., Tās abiem ir kopīgas, acis mums smej. Kad vienam ir skumji, tad sapratīs cits, Būs vieta, kur atklāties, nepārpratīs. Un atnākot ciemos ar skumīgu zīmi, Tas sapratīs tevi vai uzlabos ģīmi! BEZ DRAUGA ŠĪ DZĪVE IR NEPILNĪGA, AR DRAUGU TĀ BAUDU DOD. TIK SKUMJI, KA DAŽI TIK PAZAUDĒJOT, SAPROT, KO PATĪBA ZOG. 25.03.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |