| Skaistums, ai kā nenozīmē tas neko Un cik gadiem jāpaiet lai saprastu reiz to.
 Tuvība ir patiesība, nākas atzīt, jā,
 Tikai daudzi negrib piekrist tam nu it nekā.
 
 Izskats veldzē,izskats baudu dod,
 Bet vai spēj uz ilgu pietauvot?
 Nespējā un rokas noplātot
 Nezinu vai vēlos vēl kaut ko.
 
 Un te nu es...
 Sēžot uz mākoņa skumīgi,
 Pašķiru debesis, vērīgi
 Lūkojos atrast ko vērtīgu,
 Tā gribas iemīlēt, zvērīgi.
 
 Dodu es asaras vēlīgas
 Rūgtajai zemei, kas nebijās
 Parādīt patiesās vērtības
 Nemetot āķus, bez mānības.
 
 Jā, kaut kas mums neļauj būt patiesiem -
 Tā grābjam pēc konfekšu papīriem,
 Bet tikai vēl vienu mēs aizmirstam -
 Būs kādreiz tās saturs ar jāiztin.
 
 05.03.02
 |