Es skatos un skatos,
bet ko es redzu,
to neredz neviens.
Es redzu
neskaitāmas asaras
uz baltām lapām.
Tu lasi un lasi,
bet to,ko tu teici?-
kāds elektriski savāds siltums.
No siltuma tveicei-
nolasītas manas divdomības.
Par tevi?
Varbūt.
Mēs gaidam un gaidam-
aiz mums jau rindā stājās.
Mēs ar tevi elpojam savādāk,
tapēc arī ceram
(tikai mūžīgi ceram) |