 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Vasaru gaidot |
| Vasara. Manā dvēselē iezogas asara. Nebija asara ne saukta ne gaidīta. Atkal tik sāļa un īpaša. Mīlēta? Jā, var būt pat ilgstoši. Sabruka. Ziema baltā un pelēkā Ilūzijā, manu sapņu radītajā, Atstāja manī tik sliedi no bijušā Ilūzijā, tik spītīgi sapņainajā. Pētīja manu sirdi un nosvēra, Garāmgājējs to izdarīt paspēja. "Vasara..."Apmulsis nejaušais noteica, Neraža tā vēl būs laiciņu jāgaida. Apjucis lūkojos dvēselē savā, Nespējis noslēpt to kas ir tajā. Atmetis vasaru atmiņā tālā, Atdoties mēģinu likteņa varā. Vasara. Manā dvēselē iezogas asara, Lai gan ir ziema tik drūma kā neziņa. Lai jau ar valda šīs jūtas pret vasaru, Mīlu es vasaru, dodu sirdī mājvietu! 15.01.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |