 (www.feini.lv) |
| ivi : Par tevi |
| Viņa nesaprata pati sevi. To varēja noteikt no spoguļa, kurā viņa skatījās. Savādāk jau viņu nevarēja lasīt. Viņa it visa bija sevī. Tās reizes, kad runāja, teiktais bija par maz, bet spogulis nemeloja, tas teica daudz. Apsārtušas acis arī nevar melot. Tā mana vaina? Gribi, lai aizeju? Vienaldzība mani vairs neuztrauc, tas nav, bet tas īgnums mani beidz nost. Nav kas saulē atvēsina, viņa arī nezina vai nesaka? Nez, pat spogulis klusē. Arvien vairāk es esmu viens. Arvien vairāk par mani tikai spogulis stāsta. |
| (29.03.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |