 (www.feini.lv) |
| Inese A.F.L. : Vīra pārdomas rīta kafiju dzerot |
| Gribas man dzīvē romantiku, Blakus gultā meiteni pliku. Sieviņ, sagādā man šo baudu, Un manām izklaidēm arī naudu. Tavi tikumi bremzē man dzīvi, Man gribas vienreiz izbaudīt brīvi. Zinībās smelties, mīļākās gultā velties, Netīk tev blakus no rītiem man celties. Rūpēs par bērniem un dienišķo maizi, Mūžiņš tavs paiet. Es neredzu laimi. Izklaidē mani! Nes dzīvē man prieku! Man vajag lidot. Tu piedāvā nieku. Sīciņus priekus par bērniem un darbu. Kurš gan var izturēt dzīvi tik skarbu? Netīk tev alkohols, nepatīk dūmi, Kopā ar tevi dzīvot man drūmi. Labāk pie citas sāniem es steigšos, Pēc savas laimes un baudas es tiekšos. Ar saviem principiem, siev, nozodz man dzīvi! Fu! Beidzot varu elpot es brīvi. Netraucē tikumi. nav vairs man likumi. Izbaudu alu un blondīnes plikumu. Pīpēt nu varu es gultā bez bēdu. Nav pat vairs svarīgi ko pusdienās ēdu. Kas gan ir kaut kāda dienišķā desa, Ja varu izjust kas pats es esmu. Dzeru un braucu. Viss izdodas brīvi. To lūk es saucu par laimīgu dzīvi. Nesanāk maizei? Tā nebūtu bēda. Skumji, ka jāpīpē tabaka lēta. Dzīve iet lejup? Tā nav mana vaina. Tur lūk, tā sieva, kas pātarus skaita. Negrib tā atlaist mani ar godu, Uzliek man šo briesmīgo sodu. Bībeli lasa, Dievam padomu prasa. Aizkar tas vīra dūšu un godu. Aizbāžu ausis un aizveru acis. Izrauju ģimeni ārā ar sirdi. Citādi sāksies tāds elles tracis. Šitādai dzīvei nevajag sirdi. Čīkstiet un raudiet, ka slikti tas beigsies. Tā mana dzīve. Un drīzi man veiksies. Nojaukšu tiltus un aizbēršu takas. Man nevajag laulības dzīves sakas. Kāpēc man ausīs skan, gluži kā zvani? "Šī ļaunā dzīve grib izdzīvot mani." Ko gan es meklēju sieviešu glāstos? Reibušo draugu pliekanos stāstos? Apkārt man lamas, strīdi un zaimi. Man tik ļoti vēl gribas laimi! Parādi moka un policists soda. Kaimiņi saka: "Tas puisis bez goda!" Dzenos un dzenos. Ķeru pats savu asti. Zinu tas tagad izklausās prasti. Gribas man satikt ko gaišu un maigu. Vēlos es redzēt sieviņas vaigu. Ar savām meitām aizbraukt pie jūras. Ienākt mājā un dāvāt tām rozi. Ak, šausmas! Šie murgi sit mani ar bozi, Tas laikam man no dzīves tik sūras. Nespēju saprast. Kas tas par sodu? kas tur vienmēr pukst manās ribās? Visu savu dzīvi projām es dotu, Tik ļoti, ļoti mājās man gribās... (26.10.2004 08.16 ) |
| (23.03.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |