es uzrakstīju dzejoli
par draudzeni un draugu
šo pirmdien viņa aizgāja
līdz paņemdama draugu
es izmazgāju istabu
ar lupatainu smaidu
nepārnāca draudzene
par spīti tam ka gaidu
izpletēju apenes
un divus pārus zeķu
klusums viņu noslēpa
zem sasmakuša deķa
piedzēros līdz nemaņai
var teikt līdz durvju kliņķim
un tad es viņai zvanīju
bet pacelt viņai slinkums
nomedīju zvirbuli
nogriezu tam spārnus
es līdzinājos eņģelim
kam pārāk smagas kājas
es noskaitīju tēvreizi
par draudzeni un sevi
es ceru, viņš to dzirdēja
un mūžam sargās tevi |