 (www.feini.lv) |
| : Mierā, līdzināties! |
| Kara komisariātā ārsts un jauniesaucamie - Gribi dienēt armijā? - Nē. - Trīsreiz septiņi? - Daudz. - Derīgs, nākamais. - Dakter, man ir tāda problēma, tāāāda problēma… - Mierīgi, mierīgi, klājiet vaļā. - Man pa naktīm sapņi rādās. - Attaisiet muti. - A-a-a - Aiztaisiet, A-a-a! Attaisiet! - A-a-a - Derīgs. - U-u-u. - Nākamais. - Velns, ko te tik tumšs? - Par ko sūdzamies? - Kas te ir? - Neviens. - Bet ar ko es runāju? - Tas jums liekas. - Tad nu es iešu? - Ejiet. Derīgs. Nākamais. - Es armijā nedienēšu. - Kas jums to teica? - Es nepiekrītu! - Tāāa, nu interesanti, pastāstiet. - Armijā ir dedovšina, tas ir pazemojoši. - Uz zemes! - Koa? - Uz zemes, es teicu! Nokriti, atspiedies, nokriti, atspiedies! Derīgs, brīvs, nākošais. - V-v-vai var? - V-v-vajag! - Es at-t-t… - A-a-atnācāt? - N-nē, nu es ie-iešu? - Jā, brīvs. Nākamais. - Līdzināties, mierā, brīvi, izklīst!!! - Par ko sūdzaties? - Klusēt! - Galvas traumas ir bijušas? - Trīs kilometrus tūļiņ skriet! - Derīgs! - Tieši tā! - Nākamais. - Par ko sūdzaties? - Es?!! - Jūs. - Es taču esmu dakteris, par ko jūs sūdzaties? - Nē, es esmu dakteris. - Nē es! - Nē es! - Jūs tak esat slims! - Derīgs! - Pats derīgs, nākamais… 08.11.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |