Vienkārša, skaista kā lelle.
Vai bīstami skaista kā elle.
Spoža kā saule ikdienā,
Bet viena savā vientulībā.
Tāla, nesasniedzama, auksta kā mēness,
Bet pulsējoši karstas asinis rit manās vēnās.
Es neesmu vairs tikai galamērķis,
Bet kā ceļš izkaisīts
Visā visumā starp zvaigznēm,
Kuru gribas iet no sākuma līdz galam
Kā visuma klejotājam
Zilā, zvaigžņotā debesjumā —
No stara pa staram, no stara pa staram,
Izjūtot, izbaudot katru posmu
Kā mazu gaismas staru pustumsā.
Pēc katras tveices nāk lietus,
Visbeidzot pēc lietus nāk veldze.
Es esmu pati par sevi.
Es esmu sākums un gals.
Ja vēlies, es esmu,
Es būšu Tava balva. |