 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Leonarda ceļojums |
| Visu par pasauli zināt grib kāds – Saule mīļi saka: “Līdzās man tad nāc!” Spoža un smaidīga Viņa jau aust, Gailis skaļi nodzied: “Nav ko vairāk snaust!” Jāēd nu brokastis, mamma ko dod, Spēlīti sev jautru atkal jāatrod. Grāmatā zīmēts ir pasaku mežs, Bitīte kur lido, lācītis kur sēž. Tētis pie datora strādā kad brašs, Leo mājas durvis atmūķējis ašs, Projām pa taciņu tālumā jož Mežiņā ar zvēriem iepazīties drošs. “Vai zini pasacīt, nebēdni Vējš, Bitīte kur lido, lācītis kur sēž?” Mazulis vaicā, bet Vējš tālāk trauc – Izsprūk, kad grib noķert, neklausa, kad sauc. Skudras pa lielceļiem uz pūzni skrien – Brīnumi šie Leo lielākie nudien. “Tepat aiz līkuma,” skudriņas lēš, “Klajumā zum bite, lāču papus sēž!” “Paldies jums, glābējas!” mazulis teic Un pēc īsa brīža savus draugus sveic. Ko gan vēl gardāku par medu dot Līdzi tam uz mājām lācis, bite prot? Pirms kāds no vecākiem ko apjēdzis, Leo savās mājās ir jau pārnācis. Uz galda – nesaprot ne Dievs, ne Jods – Kā ir nokļuvis šis pilnais medus pods!? |
| (09.02.2026) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |