Kā putekļi pa tukšām ielām,
Mēs klīstam kurp mūs vēji nes
Un atsitamies kā pret sienām
No vienaldzīgās pasaules.
Kā tūkstošgadēs, kas pirms tevis,
Tā tūkstošgadēs, kas būs pēc –
Šī lode griezīsies sev apkārt
Vien dievs to zina kāda velna pēc.
No zemes nācis zemē paliec
Šais bezgalīgās šūpolēs -
Nekas te nepaliks pēc tevis,
I tas kas paliks, izplēnēs. |