 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Kā putekļi no ielām melnbaltām |
| Kā putekļi no ielām melnbaltām, Kā smiltis tuksnešos mēs aizvējojam Ar muļķu niekiem pilnām kabatām – Vien tos ar laimi šad tad vienādojam, Par īstenību neko nesakot, Jo īstenie jau laikus malā tinās. To vērti vienīgo, ka zelts ir dot, Ne tu, ne mēs, ne kādi citi zinās. Un var tak būt, ka smagi kļūdos es – Ir tūkstoš pasauļu aiz manas čaulas, Un kāds man novēlējis sveci nest, Jo esmu kauls no viņa paša kaula. Jel paskaties, kā purvā nauda žūst – Deg dvēselītes tukšās maldu liesmās. Ja man kā parafīnam jāizkūst, Tad labam ticot kaut vai tikai dziesmās. Prom viļņi skaudro vientulību triec No ielām melnbaltām pret kailo lauku – Tā tagad dīgst kā aizsapņojies zieds Un katru nakti ausī čukst ko jauku! |
| (18.02.2024) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |