 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Pagātne kā usne plēšas |
| Pagātne kā usne plēšas Un kā greiza bilde dzēšas – Plēšas, plēšas, neizplēšas. Dzēšas, dzēšas, neizdzēšas. Nāra ledū iesalusi, Meži aizsniguši klusi – Tagadne tā apņem mani, Atrod zvanu, saka: “Zvani!” Gudrus šķindēšana dara, Kam tik brīnumaina vara – Katram, kuram sirds no svina, Putna spārnus uzdāvina. Nāru redzu atraisītu, Mežā pavasara rītu, Sauli glāstām maldu takas, Nākotni pie gaismas akas. Jaunu dzīvi gūstu mirstot, Jaunu miesu vecai irstot – Mirstot, mirstot, nenomirstot. Irstot, irstot, neizirstot… |
| (17.02.2024) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |