lūzt taureņiem spārni
trausli kā kristāla vārdi
pāri inteliģentie bauri
stampā kā dinozauri
ber sāli uz svešām rētām
frāzēm izsmalcināti nepārspētām
visi tādi vegāni veģetārieši
tikai pārdienās ārieši
es kā gliemezis aizcērtu vāku
mācos izdzivot kā nu māku
kamēr mēslu vaboles dzīro
un nograuž zemi pa tīro
aukstas pilsētas tukšas stāv
pat ienaidnieku te vairs nav
paliek vien aizmirsti vārdi
salauzto sapņu spārni |