 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Dūmu grīstes |
| Izņēmuma kārtā nolēmu padalīties ar jaunāko dzejoli. Visus pēdējo mēnešu darbus neizplatu internetā - ar tiem iepazīstinu tikai pašus tuvākos. :) No rudens lapu kaudzēm dūmu grīstes Kā allaž kūpot skumji dzied. Lai cik mēs nešķirami šeit un īsti, Mums dūmiem līdzi jāaiziet. Ir vārtus atvēruši skarbie vēji, Sirds smaržu varā, pulss un gaiss. Un raudam mēs, ka uzplaukt nepaspēja Kāds trūdēšanai nolemtais. Vēl mirkli pakavēties, neslēpt skatu, Ko radniecīgu mīlai just, Kad vēji sliekšņa priekšā sajauc matus, Un piedzimšanas gaidās zust, Jo avotam, kas ceļā plūst un mainās, Stāv blakus nemirstīgais Gars – Tas Gars, ko tauta ierakstīja dainās Kā rītu apskauj novakars. Lai smagums piekaļ zemei tumšos prātus, Un dvēseles māc akmens, dzelzs. Es neteiktu jums to, ja nezinātu: Kāds atkal dūmu grīstes cels! |
| (24.10.2023) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |