X


Feini!
(www.feini.lv)
Aleksandrs Leicers : Paslēpes (41 rindiņa)
Ir laiciņš pagājis jau.
Tik ilgs, ka gribas tajā paslēpties,
Un pirmo reizi tā garums to ļauj.
Paslēpties tur, kur aizskrēja draugi,
Kamēr es, kļavai piespiedis galvu,
Skaitu līdz simts.

Kāds laiciņš paiet.
Vēju var sajust tikai uz skausta,
Kur uzspļāva kaimiņu meitene
Par to, ka paroli sanāca lauzt.
Tas viss starp pagalma ēkām,
Gar tām tālu skrien mani draugi.
Ar acīm ciet mazam zēnam
Tas viss
Ir simts.

Toreiz, beidzot skaitīt
Vakara gaismas tuvredzībā,
Skaidrs kļuva, ka abi ar kļavu
Esam tik divi kā neviens.

Ir laiciņš pagājis jau.
Tik ilgs, ka tajā var paslēpties.
Plaukstās turpinu skaitīt domas,
Pie kurām aizmirsu atgriezties.
Ar simts vairs nepietiek.
Tu neatrodies.
Tu nevari būt tur zem kļavas
Pat, ja meklē kaut ko, kas paslēpies
No niecīgas pasaules nabas.
Sačukstas kļava un debesis
Laiks spiež tos kļūt garākiem.
Tas aizpogā pārvalku galus
Un piedāvā apsegties.
Apklust kļava zem debesīm,
Sauja čukstu skrien paslēpties.
Šķita, ka pēdējie bija priekš manis,
It kā gribētu uzspēlēt.
Un es tos ķertu, ja zinātu vārdus,
Kurus debesis noklusē.
Lai arī ko tās man tovakar teica,
Tās to vēlējās pateikt sev.
(18.05.2022)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu