Augums jau gurdi dīvānā slīgst,
Spilvens šobrīd liekas tik vilinošs, mīksts.
Lūpas tavas blakus just tvīkst
Tik neatvairāmas kā zaļš dīgsts,
Kurš atgādina sniegpulkstenīti-
Nevaldāmu, neapturamu,
Kad tas pretī pavasarim iet.
Sirds klusi pie sevis dzied:
Tu man tuvoties drīksti! |