 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Pasaules liktenis |
| Esmu miermīlīgs cilvēks, kurš dzīvo laukos. Tas nenozīmē, ka esmu pasīvs – manas acis ir vērīgas un intuīcija nemelo. Vēl man pieder dzīva sirds – tā ir labākais kompass šajā īpaši nežēlīgajā laikā, kad izšķiras pasaules liktenis. Kā postošā vētrā šeit katrs savdabīgāk un brīvāk domājošais cīnās par izdzīvošanu. Dzīvot ar sirdi krūtīs – tikai tā nozīmē dzīvot pa īstam. Protams, ka tam ir pretspēks, un tas pašlaik pasaulē ir dominējošs. Pilnīga vienādība varu veidojošo starpā, kur šo biorobotu skaitam jākļūst izšķirīgam liktenīgajā momentā, ir šī pretspēka tuvāko mērķu skaitā. Vai mums vēl pieder laiks apstādināt šo baiso inerci? Ja jā, tad brīvdomātājiem no mazām saliņām info telpā jāspēj rekorda ātrumā izaugt par nopietnu spēku, kas ir izšķiroši. Mūsu vidū ir nepieciešama ideāla komunikācija – nedrīkstam cīņas karstumā domāt tikai par sevi vien. Nedrīkstam būt sašķelti. Tikai katras personības unikalitāte un tās atzīšana var uzcelt visiem kopīgu, uz mīlestības pamatiem būvētu ekstra jaunu pasaules ēku. Vai tas vispār ir iespējams? Cilvēces vēsturē taču ir liecības par šādiem centieniem, kas beidzas ar klaju Dieva likumu ignorēšanu (eigēnika), jo tieši Dieva likumi ir atslēga uz dzīvi ar sirdi krūtīs. Uz dzīvošanu pa īstam. Esmu miermīlīgs cilvēks, bet ne vienaldzīgs. Ar šausmām noskatos, kā tiek nošpricēti cilvēki. Varas astoņkāja taustekļi ir kā jēdzienu “mākslīgs” un “programmēts” sakausējums ar “intelekts” un “sirdsapziņa”. Proti – dzīvais šādā hibrīdā kalpo programmai. Draudi cilvēka patībai lūko pāraugt reālās represijās. Esmu daudzšķautņains cilvēks, un kāda manas personības šķautne apgalvo pretējo. Tā cer, ka vairums cilvēku, kuri pašlaik izšķir pasaules likteni, nav vardarbīgi izmainījuši katrs savējo. Tādā gadījumā sanāk, ka viss norit atbilstoši lielajam likteņa lēmējam, un jebkura disharmonija cilvēku starpā nemaz neietekmē un nevar izšķirt kaut ko tik globālu. |
| (30.03.2021) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |