X


Feini!
(www.feini.lv)
Jānis Šišlo : Dialogs
Katrs, kurš domā un jūt, agri vai vēlu dzīvē saskaras ar savu iekšējo pasauli. Cilvēkam pieaugot, pieaug arī viņa iekšējā pasaule. Jo lielāka tā aug, jo vairāk problēmu tajā uzkrājas. Tātad, kopsummā sanāk pamatīgs kokteilis visu veidu problēmu. Ja tās nerisina, tad šī nerisināšana ir kā bumba ar laika degli. Neapmierinātība ar dzīvi, vientulības sajūta,
dvēseles sāpes, izmisums… Katrs pa savam mēģina no tā atbrīvoties, bet šoreiz gribu likt akcentu uz dialogu.
Rodas maldīgs priekšstats par to, ka negatīvās emocijas vajag izlikt dialogā, vārdu sakot, piestaigāt pie psihoterapeita. Labs ārsts vienmēr ieturēs distanci un neitralitāti.
Tas ir pretēji dialogam ar ģimenes locekļiem, kurus ļoti labi pazīstam. Neitralitāte ģimenē nav iespējama. Vizīte pie ārsta ir īsa un tajā nevar atrisināt visas problēmas. Tieši tāpēc pastāv ģimenes dzīve, kurā rodas jaunas problēmas un atrisinās vecās.
Arī pilnīgi vientuļam cilvēkam vispirms jātiek galā pašam ar sevi, tikai pēc tam vēršoties pie ārsta, svešinieka vai kaimiņa – vienalga, pie kā. Dialogam ir nozīme tikai tad, ja tas nepāraug konfliktā ar citiem sabiedrības locekļiem.
Pavērojiet valstu valdības! Vai parlaments un partijas risina mūsu problēmas dialoga ceļā? Uz papīra jā, bet realitātē nē – viņiem ir izdevīgi mums rādīt cirka šovu jau dekādēm…
Esot konfliktā ar otru, tu esi konfliktā pats ar sevi. Ja dialogs izrādījies neveiksmīgs, tu atgriezies nulles punktā. Dialoga tad vienkārši nav. Un, ja nav dialoga, cilvēkam taču jājūtas mazam un neaizsargātam! Vismaz kā cietējam viņam jājūtas, jo valstu valdībās ir vieni vienīgi cietēji. Cilvēks parastais aplaudē teikdams: “Re, kā viņi ar mums solidarizējas! Viņi nemaz nav ļauni!”
Nebūsim vientuļas salas okeānā, lai arī kādam tas patiktu! Mums katram ir savi cilvēka pienākumi un cilvēktiesības, lai arī kādam nepatiktu. Utopija un sapņi? Varbūt, bet vārdam ir milzīgs spēks...
(03.06.2020)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu