Aug siena dziļi krūtīs un kļūst
Par lielu un varenu mūri
Dienas šaubās kā avots prom plūst
Dzīve atkal piedraud ar dūri
Mulsumā mokies - Tā nav glīti
Ko padomās par mani citi?!
Nosmok vēlmes ... aust jauni rīti
Mūris tik aug un sirds smeldz dikti
Spēka vairs nav vienam iet tālāk
Dzīves solis paliek pārāk grūts
Sirds kā zvaigzne mirdz arvien bālāk
Kā ēna no gaismas vajāts mūc
Dzēs kompleksus no prāta krokām
Par neveiksmēm mācies pasmaidīt
Tici savai sirdij un rokām
Kvēlākos sapņus var piepildīt! |