Pārestība nekur nepazūd,
tikai snauž mierā likta
un ilgi neaizskarta.
- "Ir jau labi, - tu saki,
tam tāpat jātiek pāri."
Nu labi, nu ir mana kārta.
Tikai dusmu dzirksts skarta,
liekas - pārestība kā no jauna dzimts,
uzliesmo atkal un sirds top nomākta.
Domās es saku sev tā:
tu neesi man neko parādā
un es tev - pat ne tik,
cik melns aiz naga,
tikai tavi auna ragi
mani pa reizei bada
un vien tu pats zini,
kāpēc un kur vada. |