 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Manas mājas |
| Cilvēka mājas ir viņa sirds. Arī ceļojot tu kā gliemezis nes līdzi savas mājas - no tām nekur neaizbēgt. Vienīgi tad, kad tev pret paša gribu liek pamest sirdsapziņu (savas mājas), izveidojas bīstams stāvoklis. Manas mājas ir vislabākais, kas bijis – Tur es sevī atgriežos no tā, kas grūts. Tad, kad ļaunums rēkdams citas izpostījis, Manās valda miers un klusums absolūts. Plaisā logu stikli, vētra traci taisa, Un vairs nezinu, uz kurieni man bēgt. Vai ir gudri visu dzīvi slēpties maisā, Ja ik brīdi nākas durvis vaļā slēgt? Jūs jau nezināt, cik mokošas šīs alkas – Dieva mīlestības agoniju glābt. Acis gurušas no skatīšanās smalkas, Kājas nespēj pāri mājas slieksnim kāpt. Bet aiz sliekšņa pazīstami svešās šausmas Astoņkāja taustekļus pār zemi pleš. Manās mājās mijkrēslis pirms rīta ausmas, Gadiem aizmirsts sirmu vīru dižais mežs. |
| (12.03.2020) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |