 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Hidroelektroainava (37 rindiņas) |
| Kā ir par straumi būt? A kas prasa? Kopš cēlās ūdens te un tur, Un pie drupām, Pie kapiem un vietām, Kur uguni kur Jaunieši bildēs, ko Vecīši raibās rokās tur, Kam pierē joprojām Tās vasaras karstums dur. Tur - kā ir par straumi būt? Knapi. Straumi knapi jūt. Taču, ja tai būtu lemts un tā par ledu kļūtu. Kā pagali sazāģētu. Par lētāku cenu, nekā verga darbu. Un par vergu taps gaisma, lai dzēstu ēnu. Atdod kokus uz manas ielas! Neesmu ņēmis. Tad kāpēc tās pretīgās fasādes Stāv plikas un redzamas? Un, ja kādā pelēkā miglā nesaplūst ar pelēku gaisu, Tad kā pelēks kantains pleķis sadur saullēktus un saulrietus taisni Sirdī, un asiņo pār balkonu šķībajām margām gaisma. Tikpat, cik vakaros ēnas no zariem zem laternām, veidojot asfaltā vaibstus, Liks tev plikā bezkoku ielā pie sevis atcerēties - skaisti. Skaisti, ka bija. Un trūkst cenu, Kam dot atlaidi tik zemu, Cik lēti pārdeva vasaras ēnu. Cik ātri to klasificēja kā lētu. Ne sirdspuksts nepaskrēja, Ne pieklājīgs jautājums nepaspēja Uzdot sevi man. Bet elektrons? Cinkotas laternas apdullis elektrons. Tas paspēja gan. |
| (24.02.2020) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |