Mēs savas mazās ziņkārībiņas
Pār citu dzīvēm, pēdām ejamām,
Kā arī skaidri slēptās izdarībiņas
Caur internetiem izsenis kā barojam;
Vai pazudušas mūsu skaidrās iekšiņas
Ar prieka pilno apceri vien sev,
Kā nākas, vairāk tīkam mazās filmiņas,
Pār citiem interesentiem dzīvojam, ne sev;
Mums pašiem ļoti plašas, skaistas sirsniņas,
Kas mīlēt spēj, prot aptvert, radīt lietas ejošas,
Tā vietā gvelžam, plēšam kažokādiņas -
Kā būtu pienākums un zelta medālis par to … |