 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Debesu fantāzija |
| Pie tevis atlidošu naktī, kā tu vēlējies, ar spārniem noglāstīšu stāvu dusošo, un modīsies tu, nodrebot no iekāres, lai pasauli šo aizmirstu kā sapņojot... Vien rītam nākot, remdējusi alkas, čukstēsi: „Ak cik tu jauks!” un atkal aizmigsi... Tad es uz spārniem tevi nesīšu, kur dievi snauž, un kupidoni līksmojas, lai atkal salietos tur kaislē kvēlojot, nav varas, kas tai ļautu pretoties. Mūs apklās mākoņi ar baltiem palagiem, lai kļūtu mēs uz mūžiem vienoti. |
| (03.02.2019) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |