 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Bet nebūs vairs... |
| Ir dzīves ceļš mums neskaidrs un savs no bērnības līdz sirmam vecumam, bet sākas tas no mājas pavarda, kā upe sākumu rod avotā. No tā mēs bieži projām dodamies, lai rastu patvērumu svešumā, bet zināms, pats par sevi saprotams - mūs vienmēr gaidīs sākums, tēva nams. Kā pazudušais dēls, reiz gurušais, tu meklē glābiņu pie tēva krūts, un gatavs pats par svētceļnieku kļūt, lai dzimto lieveni zem kājām just. Bet nostaļģijas slāpes remdējis, no rīta atkal projām dodies tu, lai tiktu ierauts dzīves virpulī, nav spēka, kas šo loku pārrautu. Bet virpulis jau ir lai grieztos tas, un saelpojies debess zilgmi tu, reiz atkal steigsies mājup atgriezties, bet nebūs vairs, kas tevi gaidītu... |
| (22.12.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |