Viņa bija kā bite 
Un viņš kā nektārs. 
Viņš gaidīja uz rozes zieda,  
Bite atnāca pati. 
 
Viņa bija kā gaisma, 
Un viņš kā irsis. 
Kamēr vien viņa spīdēja, 
Viņš bija blakus. 
 
Un tad tas notika. 
Zemene sāka vīt savas stīgas, 
Lēni abus tuvinot, 
Te balta, te sarkana 
 
Viņi abi satikās 
Lai neizšķirtos. 
Rokas sadevās apskāvienos, 
Un acīs zibēja mīlestība. 
 
Zemene uz diviem. 
Ziedoša un smaržīga 
Pārsteigumu prieks 
Un uztraukums 
 
Viņi bija divatā 
Tas bija lidojums 
Garšoja pēc medus 
Vai varbūt zemenes 
 
Lūpas saskārās 
Lai neatrautos 
Tā bija pirmā reize 
Zemene uz diviem. |