| Proza nav kā dzīve Prozu var uzrakstīt un nodzēst
 Vai izmest miskastē
 To neviens neizlasīs
 Neviens neatcerēsies
 Neviens neizjutīs
 Un neietekmēsies
 
 Proza nav kā dzīve
 Dzīvē neko neizdzēst
 Te viss ir pa īstam
 Arī proza ir pa īstam
 Bet dzīvē pateiktais
 Un dzīvē darītais
 Nav izmetams
 Nav nodzēšams
 Tas atstāj pēdas
 Citos.
 
 Pēdas var sāpēt
 Var patikt
 
 Kā gan es to gribētu izdzēst
 Jau kuro reizi savā dzīvē
 Izdzēst, aizmirst un smaidīt
 Bet vai tad kas mainītos?
 Nē. Viss paliktu pa vecam
 Un nāktos vēlreiz un vēlreiz dzēst
 Kā gan es ieraudzīšu savu ceļu
 Ja ne caur izaicinājumiem, sāpēm,
 Priekiem, kuri paliek atmiņā
 Kā mācība
 Kā liecība
 Lai atcerētos un nedarītu tā vēlreiz
 Es gribu mainīties
 Bet vai būs kādreiz tā, ka dzīvi negribēsies izdzēst?
 
 |