 (www.feini.lv) |
| Aigars Elss : Varbūtību upe |
| Ārpus pilsētas trokšņu un putekļu jūras pavasaris iekrāsojas daudz spilgtāk. Klusuma klātbūtne tam piešķir papildus dimensiju. Prom, ātrāk prom no nebeidzamajiem ielu un trotuāru labirintiem! Reizēm klusums un miers ir nepieciešami tik ļoti, ka jāsāk domāt par ātrā neatliekamā klusuma un miera palīdzības dienesta izveidi. Es piezvanu, mani ātri savāc un aizved pie upes, kur patur kādu laiku intensīvā mierā, līdz es izlīdzinos ar dabu un varu atkal atgriezties. Man ir nepieciešams palēninājums. Nepieciešams vismaz kāds sīks strautiņš, kāda tērcīte, neliels ūdens spogulis kuru pavērot, kurā sevi ievērot. Vieta kur dzimt tam kā visvairāk trūkst un vieta kur izgaist visam kā ir par daudz. Upe ir pilsētas dvēsele, tāpat kā šoferis ir auto dvēsele un skolotāja ar skolēniem ir skolas dvēsele. Viss saistīts ar lietu dziļumu. Atspulgi upē saistīti ar saulesstariem. Dziļums ar akmeņiem un grunduļiem gultnē. Koku zari, kas tikko skar ūdens virsmu, saistīti ar putekšņiem un dzīvību. Sīkie, tikko manāmie gaisa burbulīši, kas strauji traucas augšup no upes dzīlēm, ir cilvēku dzīves. Bet cilvēku dzīves saistītas ar sīkām varbūtībām. Tā straume un tas ūdens virpulis, kas graužas upes līkumā, ir pilns ar varbūtībām. Upes lielais nezināmais. Pajautājiet kvantu fiziķiem, kas ir visa pamatā, un viņi atbildēs: Tur ir tik daudz sīku varbūtību! Un aiz katra var būt liels spēks. Mēs varam šonakt iet uz zaļumballi, bet varam arī neiet. Tu varbūt mīlēsi mani, bet varbūt arī nē. Varbūt mēs nodzīvosim līdz sudrabkāzām, bet varbūt izšķirsimies jau pirms laika. Mēs stāvam upes krastā un mūsu acu zīlītes ātri svārstās. Sver mirkļus un varbūtības. Sver viļņus kas nāk vienam no otra un sver vajadzības. Un nevar zināt, jāuzmin. |
| (12.05.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |