 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Cilvēks (29 rindiņas) |
| Cilvēks ir tāda muļķīga lieta, Kas mūžīgi pieķeras katram niekam. Un šī pasaule ir tāda vieta, Kur taisnība ir katram, jo tās nav nevienam. Patiesībā, progress ir noticis netīši, Jo laimi tik daudziem aizvieto darbs. Mums katram ir mazie sapnīši, Lai laika ritums neliktos skarbs. Cik pierādījumu ir jāsavāc, Lai acīmredzamais taptu skaidrs? Tiek analizēts katrs otrais prāts, Bet atbilde vienmēr ir laime. Kas dara prieku, būs Tava telpa. Nav nozīmes, cik tas milzīgs vai sīks. Kad ievilksi savu pēdējo elpu, Tu novērtēsi to skaistumu, ka biji dzīvs. Kā smaržoja Tavas pirmās mašīnas salons. Kā vējā paceļas mati. Kā izskatās krēsls, luksofors vai balons. Kā Tava meita saka 'es pati'. Kā lietus atsitas pret palodzi, Kā kumoss piepilda ar sātu, Kā tirgū izvairās baloži, Un kā alkohols reibina prātu. Tev liksies, ka tas beidzās tik ātri. Vēl gadsimtiem strīdiesies prāti Par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Taisnība būs viņiem visiem, Un reizē nebūs nevienam. |
| (02.01.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |