Varētu dot viņam pļauku,
Un no galda pelnutrauku.
Tā kā visi paredzēja,
Ka viņš skaidri saredzēja.
Seja viņam bija svaiga,
Viņa bija ļoti maiga.
Tas ir manā redzeslokā,
Un viņš palūkojās logā.
Viena tāda bija mode,
It kā visa zemeslode.
Nu viņš dziļi ieelpoja,.
Domāja pie katra soļa
Nemaz nedomā par miegu,
Un vēl vienu desmitnieku.
Katra diena bija galā,
Viņa priekšā ceļa malā. |