 (www.feini.lv) |
| Inese A.F.L. : Lapsēns |
| Dzīvē ne viss uzreiz pamanāms. Gadās pārpratumi. Gadās pārpratumi, kuriem dzīvības cena. Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi un mājputni. Reiz kādā vakarā lapsēna tēvs dēlu aizveda uz šīm mājām, ieveda viņu dārzā un parādīja kādu brīnišķīgu puķi. Zieds bija brīnišķīgs un tas neticami jauki smaržoja. Lapsēns kā apburts skatījās ziedā. Tēvs dēlam paskaidroja, ka esot māju teritorijā jābūt ļoti uzmanīgam un nekādā ziņā neko nedrīkst aiztikt, bet vislielāko līkumu jāmet ap kūtiņu. Gāja laiks un lapsēns katru vakaru devās aplūkot jauko ziedu. Ļaudis jau bija ievērojuši lapsēnu, bet tā kā viņš mierīgs sēdēja puķu dārzā un pa mājas teritoriju neklaiņoja, viņi neuztraucās, tikai brīnījās par lapsēna neparasto dabu. Kādā vakarā lapsēns atceļā uz savu alu izdzirdēja troksni. Ziņkārība uzvarēja un viņš devās noskaidrot trokšņa iemeslu. Pienācis pie kūts lapsēns redzēja, ka pie kūts asiņu peļķē guļ kāds putns. Putns tik garšīgi smaržoja, ka lapsēns, nedomājot uz tēva brīdinājumu, nolēma pamieloties. Un te nu notika kas neparedzēts. Lapsēnu ieraudzīja kāds no mājas iedzīvotājiem. Viņš sāka šausmīgi kliegt un skrēja pie lapsēna ar koku rokā. Lapsēns pārbijās un deva kājām ziņu. Mājās piedzīvoto viņš pastāstīja tēvam. Tēvs bija nelaimīgs par to, ka iznācis tāds pārpratums. Un pastāstīja, ka saimnieki audzējot vistas, kuras nodrošina ģimenei iztiku. Pēc šī starpgadījuma pagāja daži mēneši un reiz lapsēns, atgriežoties alā, pamanīja, ka viena vista ir nomaldījusies. Zinādams cik tas ir nozīmīgi ģimenei, lapsēns sāka dzīt bēgli uz māju pusi. Tā ne tikai sacēla šausmīgu troksni, bet skrēja pilnīgi pretējā virzienā uz mežu. Vistas sacelto kņadu izdzirdēja cilvēki un atskrēja lai putnu glābtu. Nākošajā dienā zemnieku sētā ieradās jauns iemītnieks - suns. Lapsēns vairs pie iemīļotā zieda netika. Viņš vakara stundās savas alas priekšā kavējās atmiņās par skaistajiem vakariem zemnieku saimniecības dārzā. Bet kādu dienu viņu pārsteidz negaidīti "ciemiņi". Tā kā vistu čiepšana nemitējās, saimnieks bija pieaicinājis kaimiņus un kopā ar tiem, suņu pavadībā, ieradās mežā. No šīs dienas nebija vairs lapsēna, kurš gan pa vasaru bija kļuvis par pieaugušu lapsu, bet saimnieces mētelim bija lapsas ādas apkakle. Vistkopība bija panīkusi un saimnieks nolēma veikt remontu kūtī, lai to pārkārtotu cūkkopības vajadzībām. Noplēšot kūts grīdu tie atrada seska midzeni un noķēra arī tā saimnieku. Sesks bija brangi nobarojies. Tikai tagad saimnieki saprata, ka velti nošāvuši lapsēnu. Reizēm vakaros saimniece savā puķu dārzā staigājot atcerējās par dīvaino lapsas bērnu, kurš stundām ilgi reiz sēdēja un vēroja ziedus. Mēteli kopā ar apkakli viņa atdeva labdarības pasākumā, kādai trūcīgai ģimenei. |
| (13.05.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |