Hola! Rakstu jau ilgi, nevienam nerādu. Vai vajag?
Es gribu saplēst sevi uz pusēm
Lai daļa paliktu šeit un tagad
Kur vārgā pustumsā mīļas sejas
Skumjām acīm un smejošām mutēm.
Es nevaru atcerēties ko viņa teica
Bet sajūtu aizmirst ir grūti
Spazmīga sāpe pakrūtē
Izplūdusi sveces liesma.
Nav manos spekos pavēlēt laikam
Kas tik steidzīgi projām tek
-gan citreiz, uz redzīti, līdz vēlākam,
Nekad nešķiet pienākam.
Tik nogulties aizvērtām acīm un sapņot,
Paildzināt nepaildzinamo
Es gribu pavēlēt laikam,
bet beigās laiks pavēl
Man. |