X


Feini!
(www.feini.lv)
Aigars Elss : Turp un atpakaļ
Visi gāja uz priekšu. Visi visu pasauli jau bija izpētījuši uz priekšu iedami. Arī es devos turp. Bet tā iedams kaut kur sava gājiena viducī pēkšņi atskārtu, ka tur - uz priekšu - es vairs neko neatklāšu. Lai iepazītu vēl neiepazīto un piekļūtu nezināmajam, kas man likās svarīgi, man kā minimums bija jāsāk iet sāniski, prom no iemītajām takām, bet vēl labāk atmuguriski, tajā, aiz muguras esošajā, neredzamajā. Uz priekšu iešana un uz priekšu skriešana ir dzīves sākumparādība. Kad cilvēks piedzimst, viņš skrien. Ir jāskrien, tu tikko esi ienācis pasaulē, un pasaule vēl ir plaša un bezgalīga. Lai to visu iepazītu ir jāskrien. Atpakaļgaitai nav laika, tā pagaidām ir kaitīga un nevēlama. Mērķis – horizonti un vertikāles! Tikai tad kad pasaule ir piepildīta ar tavām pēdām un smiekliem, kad ir sasniegts viss kas bijis sasniedzams, vari apstāties. Apstāties un apskatīties, un ieraudzīt vēl vienu ceļu - atpakaļ sākšanās, atpakaļ atgriešanās ceļu. Cilvēku baro nezināmā trūkums. Ja pasaulē kurā cilvēks dzīvo sāks pietrūkt neiepazītā un nezināmā, viņš kļūs izsalcis, neapmierināts un nikns. Viņš rūks, ka barojat viņu ar tukšām lietām un nepiepildāt. Man liekas dzīve ir īss entalpijas un entropijas nogrieznis. Izplešanās un saraušanās. Turpceļš un atpakaļceļš.
(17.03.2017)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu