 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Vienmēr dzīvi (77 rindiņas) |
| Janka ceļās no rīta, Kaut izskatās kā naktī. Atrod savus zābakus, Kaut kur dziļi skapī. Un ņem un tos sien, Tad velk cimdus rokās Tad pārsien zābakus; Dubultā drošāk. Kad visi maiņu sāk, Viņš savu daļu beidz, Kad visi mājās trauc, Viņš uz darbu steidz. Janka vēlās, lai kaut reiz Viņš būtu barā. Pats uz pusi dalīts, Vienmēr citu varā. Kad čomi sāk pasēt, Pie Jankas netrauc pasēst. Saka - cik tad var tusēt? Neesam vairs klasēs. Tad baru no bāra, Tikai viena svītra šķir Tai pārkāpt pāri Pavisam viegli ir. Vai tev ir sieva? Bērni? Kas to vairs zin. Mūžīgi jāprasa kādam, Lai līdz mājām aizvizina. Nu jā, Tāda tā dzīve ir Paņem visu, ko grib. Atstāj tik, cik smird Ko tad, ja no šitās Plates projām grib tikt? Vai dzīves beigās jābūt Kā jokam par gateri? Jo kreisā roka neveikla, Labā bija sapista, Kreisā kāja atteicās, Labā tika papista. Ai, takš piekāst, Aizmirsti gateri, Atceries Janku? Viņš gribēja būt rokeris. Viņa ģitārai trūka Divu stīgu, Viņš zināja vienu dziesmu, Bet vismaz Līvu. Tā viņš slāja un trinkšķināja Pa Rīgu. Kamēr satika Zani, Savu mīlu. Viņi dzīvoja zaļi, Janka ar Zani abi Tiem piedzima meitene, Vārdā Līva, tagad pieci gadi. Janka atmet šņabi, Bet ap dušu nekļūst labi. Viņš nemirs, kad dzīvo sapnī, Lai ko teiktu dakteri. Janka nedaudz kāsē, Un viņam nedaudz sūrst auss. Griež vecā plate: Padoties nav ļauts! Tā Janka sēdēja, Pats sevī grima. Vienā ausī skan zvani, Otrā - Virga. Bet vairs nebija 6. klase, Bet arī nebija jauns fails. Jankam bija 'kā tāpat, Tikai nebija bail. Vai viņš aizdzēris ģīmi, Vai paspēlējis dzīvi, Šis sit dūri uz krūtīm, Tāpat kā Līvi. |
| (19.01.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |