 (www.feini.lv) |
| Rita Kalniņa : Būt mīlas tuvumā mūžīgā vasarā.. |
| Kaut reizi pasaule kailāka kļūst, kaut raibs vien gar acīm redzas, taureņ veidīgie skaistumi lido un nolaižas katram citādi- kā skaistulēm rotās, tā vīreļiem uz krāgām... Jēziņ! Dievietes vēl kā iemācas raibos spārnus vicināt un piesegt jel Dieviem acis. --------------------------------------- Kad reiz saule atkailinās pavisam, nu ko tur liegt- Velns kā gribas garāku vasaru...! Skaistākie taureņi izdzīvo un turpina pārvērsties tādās tārpiņsaitēs- zīda, satīna vai parastajās bet jau savējās.. --------------------------------------------------- Vai saprotama kļūst mūžīgās vasaras būtība, kas slēpta tikvien kā mūsu vienkāršībā un gudrībā...? Sievietes māka ir saitēt- ne pa stipru, ne par vāju, bet pa skaisto un katreiz no jauna, lai liktos īpašāk- ne tā kā citiem, Vīriešu māksla ir saitējumu iznest- kaut grūti,kaut ne ērti, kaut it kā ne kā vajag, bet ar paceltu galvu, pa glauno, lai īpašs pieskāriens to veidotu un katru dienu liktos,ka mīļāk jau vairs nevar būt... ----------------------------------------- ...un tikai kad jau kļūst reiz vienkārši labi un sīkumi neprasa izskaidrot, ko abiem darīt, tikai tad jau tā vasara nebeidzas, vien atkārtojas un atsaucas MĪLAS tuvumā. |
| (21.10.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |