 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Daugavpils |
| Pašā Latvju zemes malā, tur pie Slāvu cilts, Likteņupes krastā dzima Dinaburgas pils. Gadu simtiem varas mijot, nosaukums tai cits: Kādreiz Dinaburga, Dvinska, tagad Daugavpils. Pabraucot zem kaijas spārna, un tad vēl mazliet, Liekas laiks te reizēm stājas, reizēm lēnāk iet, Forštatē, kad vecais tramvajs slaidu loku met, Un pa Jāņa ielu, it kā pagātnē mūs ved. Rīgas ielas promenādē papēdīši klaudz, Cietoksnis ar savu šarmu aicina un sauc. Parki, tilti, nami, ielas naktīs spoži mirdz. Redzot tādu Daugavpili straujāk sitas sirds. Dievnami un senās ēkas likteņstāstus dveš. Tautības iet roku rokā, un neviens nav svešs. Apkārt sentiments, bet sirdīs siltums neparasts. Kas nav Daugavpilī bijis, tam to nesaprast. |
| (09.10.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |