| Ak Tu, dieniņ, labrīt! Kādi grēku plūdi bija naktī!
 Likās, ka aizskalos,
 Ka rītu vairs nesagaidīt.
 
 Arī man tika palāses
 Un Tu liedzies:
 Vainīgs neesmu es -
 Tikai lietus mākonis.
 Es tev saules
 Vienmēr vēlējis.
 
 Balts kuģīt's uzvelk baltu buru.
 Tu lūdz, lai es tā mastu turu -
 Pūš ziemelis un gāž gar zemi,
 Nu ko lai es ar Tevi daru?...
 
 Ja vien vēlēsies Kristaps,
 Tā reiz īstenība taps
 Vai varbūt vien kā dzeja
 Rotās lapas burtu deja.
 |