 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Pārmetums vai pārpratums |
| Jums patiesībā piedāvāju tā nobeigumu, taču sākums ir šis, ceru, ka viss taps vēl skaidrāks. Un tomēr man jāsaka tā: Tas attiecas uz Tevi, jā! Vēlējos vēlreiz Tev skatīties acīs Kā skaidrās debesīs zvaigžņotās naktīs. Skatīties un teikt Tev tā: Man jāatzīst- esmu vāja, Mana balss trīc, aizlūzt - neatpazīt. Bet sāpes pāriet, brūces dzīst. Tas attiecas uz Tevi, jā, Tu esi uzvarējis,spēle - galā. Bez solījumiem un pienākumiem, Vienalga, kas paliek aiz nepateiktā. Tu esi mana vājība lielākā. Es Tev varbūt vien iegriba, Bet es esmu Ar Tevi un Tev Joprojām Tava tik un tā. Ja Tavu balsi dzirdu, Es iekšēji trīcu, drebu. Kaut stalta mana stāja, Rit asara pār vaigu sāļa: No sirds dziļiem jūtu atvariem Kā lavas upe krastiem pāri skrien Jau gadus divus gandrīz arvien Ik pa pāris as'rai ik pāris dien. Un tomēr man jāsaka tā, jā, Man jāatzīst, es varu būt stipra. Es būšu kā dzirnakmens ripa Un brīva savā būtībā kā stirna. Nu beidzot saku Tev attā! Tu neesi man neko parādā. Mēs tiksimies mūsu sapņos Un pasaulē citā - netaustāmā. |
| (19.08.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |