 (www.feini.lv) |
| Marta : *Sirdsapziņa |
| Es paslēpos tumsā un redzēju viņu, Tavu netīro,melno sirdsapziņu. Tā ierāvusies stūrī,iepretim man, Drūmā,naidīgā balsī tā skan. Tuvāk tai devos,lai saprastu, Tā virzījās tālāk,lai nodotu. Tai palīdzēt centos no spēka visa, Līdz mana pacietība tumsā dzisa. Bēdas,sāpes un naids no tās lien, Es skatos šai sirdsapziņā vēl aizvien. Kapēc tā nelaiž nevienu sev klāt? Ja viss tomēr varētu būt savādāk. Es pieceļos-dodos taisni pie tās, Pie dzīves sagrautās,nomāktās. Viena lāse asaras manas, Pieskārās pie sirdsapziņas tavas. Tā ritēja pāri tai lēni un klusi, Un pati es atkāpjos uz tumsas pusi.. Sirdsapziņai sāpēt sāk, Tumsa,kliedziens no tās laukā nāk. Tās rētas un bailes lēnām dziest, Tā grasās cīnīties,mani projām sviest. Bet, sirdsapziņa gaiša kļuva, Mīlestība nu tai tuva? Nokrīt tai važas un brīva tā ir, Un tagad tā gaismu no tumsas šķir. Sirdsapziņa nu attīrīta, Un brīva tā atkal padarīta! Tai apkārt laistās gaismas spožas, Un sačukstas balstiņas maigas un možas. Sirdsapziņa prom doties var, Lai atkal kādu citu mana asara skar... |
| (18.07.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |