Atkal steigā mums kaut kur ir jāskrien
Nav brīva laika un nebūs ar
Tik ciešāk apaviem auklas jāsien
Kā bulta laiks lido šovasar
Tomēr apstājies uz kādu brīdi
Pavēro kādas rietā priedes
Aizmirsti tekošo laika sprīdi
Domām izdzēs rutīnās sliedes
Sapin trauksmaino pasaules soli,
Kas mūs apmātā dūmakā tērpj
Sirds pārvēršas par pelēku oli
To valganas sapņu smiltis slēpj
Kaut reizi salauz parasto dienu
Pastaigā pa dzimtajiem mežiem
Padzeries tikko izslauktu pienu
Un parunā ar sila ežiem
Atvērsies apsūbējošie plaksti,
Kurus putekļi un skumjas spiež
Pļavas glezno puķu raibie raksti
Mums vasara sauli sirdīs vieš |