 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Pulksteņu istabā |
| Sudraba mati un izvagots vaigs. Īsa ir dzīve, kam atvēlēts laiks. Aizjoņo gadi, kaut liekas, ka lien. Pulksteņu istabā pulksteņi skrien. Nokautās dienas caur ausīm jau brēc. Pārlieku daudz tukšu sēnalu sēts. Ziedonī sasalt ne katram ir dots – Tikai par pumpuru palikt man gods. Skatos, kā vilcieni tālumā trauc. Kur gala stacija? Minēt nu ļauts. Sapņi pēc sapņiem, pēc ceļa nāk ceļš. Īstuma dimantus Veļupe veļ. Neklausos pulksteņu dzeguzēs pikts – Tuvāk pie agrajiem gaiļiem man tikt. Man taču pieder tāds bezgalīgs rīts, Kurā viss dzīvais ne mirušais tīts. |
| (27.05.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |