 (www.feini.lv) |
| Laine Trofimova : Mammu |
| dzejolis veltīts manai mammai. šī saikne jau paliek, arī kad izaudz un "bērns" tevī paliek. Reizēm es kā toreiz, vēlos Tavā klēpī ierausties un kā puķuzirnītis ap kaklu apvīties. Tad Tu tik liegi mani ieaijā, es saldi iemiegu, tik paijā mani, papaijā! Miegā klausos katrā Tavā sirdspukstā- tur taureņi iekrāso spārnus mīlestības dejā klusā... Par Princesi es vienmēr Tevi dēvēju un pašu, pašu labāko vien klusībā Tev vēlēju. Kaut savā aušībā es reizēm skrējos pacietībai priekšā un, kad Tu mani sauci mājās, teicu: - Nē, vēl nevēlos nākt iekšā!... Es vienmēr zināju: Tu esi visa mana pasaule, kur bezgalīgā mīlestība sildīja kā rīta saule. Tā stāstīja man, kas slikts, kas labs, kas patiess, taisnīgs , tīrs - kā skats. Ikviens Tavs pieskāriens un acu glāsts man laimīgai mācīja būt - tas ir mūsu pasakas stāsts. Es ne pret ko to nemainītu, kaut itin visu, zeltā tītu. Un tagad, kad mums abām citi gadi, vējš reizēm atpūš Tavus čukstus.... Viss būs labi! |
| (11.01.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |